Tu nevari uzvarēt spēli, kuru Tu nespēlē!

Iespējams, šis skan skarbi, bet tā ir vienkārša dzīves patiesība:
Tavs sapnis neīstenosies tikai tāpēc, ka tu par to domā.
Tas piepildās tad, kad tu beidzot celies un dari.

Ja arī tev ir kāds ilgi lolots sapnis, vēlme vai mērķis, kura sākšanai gaidi “īsto brīdi” – tad zini: vēlāk bieži nozīmē nekad.
Kafija, kas stāv pārāk ilgi, kļūst auksta. Un ar sapņiem ir tieši tāpat.

Kā vispār zināt, kad ir “īstais brīdis”, lai sāktu piepildīt savus sapņus?
Tad, kad bērni izaugs? Kad būs vairāk drosmes un mazāk bailes? Kad būs vairāk laika, naudas, pareizie apstākļi?

Es dziļi ticu, ka dzīvē viss notiek savā laikā.
Bet tikpat stipri es ticu tam, ka neviens sapnis nepiepildās, ja tu neko nedari.
Sēdēt un gaidīt, ka kāda maģiska būtne pēkšņi uzradīsies un atrisinās visu tavā vietā – tā ir pasaka, nevis plāns.

Katras vīzijas īstenošanās pamatā ir – neatlaidīga rīcība.

Ja tu šobrīd jūti, ka dzīve nav tāda, kādu līdz galam vēlies, ja trūkst piepildījuma vai dziļākas jēgas, tad, iespējams, labākais, ko vari izdarīt turpmāko divu minūšu laikā – ir izlasīt šo rakstu līdz galam.

Lasīt tālāk »

Kad emocijas kļūst par slazdu

“Tā nu visa pasaule ar dažnedažādākajām metodēm dzenas pakaļ nepiepildāmam sapnim – visu laiku justies labi.”
— Ingvars Villido

Vai arī tu esi viens no tiem, kas tic šai populārajai pārliecībai:
ar cilvēku viss ir kārtībā tikai tad, kad viņš jūtas labi?

Mēs esam pieradināti domāt, ka skumjas, bailes, kauns vai dusmas ir kaut kas slikts – kaut kas, ko vajadzētu apspiest, ignorēt vai aizvietot ar pozitīvāku domāšanu. Mums māca, ka labs cilvēks ir mierīgs, pārliecināts un smaidīgs.
Bet kā ir tad, kad tas vienkārši nav iespējams?

Pat ja saprotam, ka emocijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, mēs tās tomēr turpinām dalīt “vēlamajās” un “nevēlamajās”. Un tas ir saprotami – ja vien tu neesi mazohists, diez vai cerības vietā labprāt izvēlēsies just bezcerību, miera vietā izmisumu vai pārliecības vietā satraukumu.
Tomēr šāds iedalījums ir ilūzija. Dzīve ir daudzdimensionāla – tajā ir arī sāpes, zaudējumi, vilšanās un neziņa.

Lasīt tālāk »

Kā tas, ko tu dari no rīta, ietekmē tavu dienu?

Visi ir dzirdējuši teicienu: "Šodien ar kreiso kāju no gultas izkāpu." Un patiesībā tajā ir daudz vairāk taisnības, nekā sākumā šķiet. Protams, nav būtiski, ar kuru kāju tieši tu no gultas izkāp pirmo, taču šis teiciens ļoti labi atspoguļo vēl vienu patiesību:
"Kā dienu iesāksi, tā diena arī ritēs."

Ja rīts nav iesācies diez ko patīkami, tad bieži vien šī sajūta pavada tevi visas dienas garumā. Kāpēc tā notiek? Paradoksāli, bet pavisam vienkārši – no rīta veidojas ne tikai dienas ritms, bet arī tava attieksme, enerģija un fokuss. Un tieši tas nosaka, kā tu uztversi un reaģēsi uz pārējās dienas notikumiem.

Iedomājies situāciju: esi nogulējis modinātāju, steigā skrien uz darbu un pa ceļam vēl arī izgāz kafiju uz savas blūzes. Tajā brīdī rodas sajūta, ka “ķibele seko ķibelei”, un diena kļūst nekontrolējama. Bet patiesībā – tā ir tikai viena epizode, kurai ļāvi noteikt noskaņojumu visai dienai. Tas ir spēks, ko paši – bieži neapzināti – piešķiram saviem rītiem.

Rīts – tava iespēja

Iespējams, jau esi dzirdējis par Robina Šarmas pasaules slaveno grāmatu “Klubs plkst. 5 no rīta”. Tā ir iedvesmojusi miljoniem cilvēku pārveidot savus ieradumus un sasniegt mērķus, mainot tikai vienu lietu – rīta rutīnu. Tieši tik liels spēks ir tavam rītam!

Lasīt tālāk »

Kāpēc daudzi sapņi nepiepildās? (Tas nav tikai slinkums!)

Cik reizes esi dzirdējis: "Ja tiešām gribētu, jau būtu izdarījis!"?

Bieži vien mums iestāsta, ka sapņu nepiepildīšanās iemesls ir slinkums, trūkstoša disciplīna vai vienkārši "nepietiekama vēlme". Bet ja tā būtu vienīgā taisnība, tad kāpēc tik daudzi apņēmīgi, strādīgi cilvēki joprojām saskaras ar neveiksmēm?

Īstie iemesli var tevi pārsteigt.

Lasīt tālāk »

Ko pasaules izcilākie cilvēki, Tev nekad neatklās?

Vai esi kādreiz skatījies uz veiksmīgiem cilvēkiem un sev klusi jautājis – kā viņi to panāca?
Tu neesi vienīgais, kurš par to ir domājis.

Pasaule vēro viņu spožumu, bet reti kurš redz, kas aiz tā stāv- ikdienas izvēles, iekšējā cīņa un drosmīgais lēmums būt izcilam, kamēr pārējie samierinās ar viduvējību.

Iespējams, jau esi dzirdējis par Robinu Šarmu – pasaulslavenu autoru, līderības un personiskās izaugsmes meistaru, kurš strādā ar tādiem zīmoliem kā Nike, NASA, Microsoft, Starbucks, FedEx un daudziem citiem. Viņš konsultē miljardierus, profesionālos sportistus un pasaules līmeņa līderus. Viņš ir cilvēks, kurš iemāca elitārajiem kļūt vēl labākiem.

Šajā rakstā tiks atklāti 3 principi, ko Robins Šarma māca tiem, kas jau ir panākumu virsotnē. Ar atziņām, ko pasaules veiksmīgākie cilvēki, iespējams, nekad nestāstīs, bet kuras viņi paši piekopj ikdienā...

Lasīt tālāk »

Kāpēc nevaram pārstāt salīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem?

Labs un slikts, skaists un neglīts, gudrs un ne tik gudrs- jau no bērnības tiekam mācīti uztvert pasauli caur pretstatiem.

Vai bieži pieķer sevi pie tādām domām, kā: "Viņam iet labāk nekā man...", "Viņa izskatās laimīgāka...", "Es nekad nebūšu tik veiksmīgs kā..."? Šīs domas var šķist nevainīgas, bet, tas tā nav.

Salīdzināt sevi ar citiem nav nekas neparasts. Tā ir dabiska cilvēka smadzeņu funkcija, kas palīdzējusi izdzīvot un pielāgoties sabiedrībai jau no senatnes. Domājot par citiem un viņu sasniegumiem, tu it kā mēģini atrast savu vietu pasaulē, izprast savas stiprās un vājās puses. Taču šim procesam ir arī tumšā puse – nepārtraukta salīdzināšanās var novest pie mazvērtības sajūtas, trauksmes un pat depresijas.

Lasīt tālāk »

Vai tu pats bloķē savu laimi? 6 soļi, lai atbrīvotos no upura domāšanas

Vai esi pieņēmis upura lomu?
Cilvēki bieži izmanto bezpalīdzības scenārijus, lai attaisnotu savas neveiksmes, iegūtu apkārtējo žēlumu vai saglabātu savu esošo komforta zonu. Upura loma izpaužas caur domām un vārdiem, kas norāda uz ticību, ka pasaule pret mani ir netaisnīga: "Kāpēc dzīve ar mani tā izrīkojās?", "Ar mani nekad nekas labs nenotiek.", "Es esmu tik daudz cietusi, un neviens mani nesaprot.", "Es nekad nebūšu pietiekami laba.", "Neviens mani nenovērtē, kā es esmu pelnījusi."

Ja regulāri dzirdi sevī vai citos šāda veida frāzes, pastāv liela iespēja, ka šis cilvēks (bieži neapzināti) uztver sevi kā upuri.

Lasīt tālāk »

Nemierīgas domas un trauksme – vai tavs pērtiķa prāts tevi kontrolē?

Vai esi kādreiz pamanījis, ka tavs prāts nepārtraukti lēkā no vienas domas pie otras, it kā maziņš, nepacietīgs pērtiķis tavā galvā mestos no zara uz zaru? Vienu brīdi tu domā par to, kas jāizdara rīt, nākamajā – par nejaušu sarunu pirms nedēļas, bet tad jau uztraucies par kādu nezināmu nākotnes situāciju. Šis prāta nemiers ir pazīstams jau gadsimtiem ilgi, un austrumu filozofijā to sauc par pērtiķa prātu – nemierīgu, nevaldāmu un haotisku.

Kas ir pērtiķa prāts?
Pērtiķa prāts ir metafora, kas attiecas uz nepārtrauktu domu plūsmas nekontrolējamību. Tas ir prāts, kas lēkā no vienas tēmas pie citas, rada nepamatotas bailes, trauksmi un nemieru.

Lasīt tālāk »

Kāpēc tavi centieni mainīt dzīvi nestrādā?

Dzīvē visam ir cēloņi un sekas. Visbiežāk mēs saprotam, ka kaut kas ir jāmaina, tad, kad sekas, jeb rezultāti, nesakrīt ar to, ko vēlamies. Tad mēs cenšamies šīs sekas labot- sagrābt kā rudenī nobirušas lapas. Tas, it kā, atrisinās problēmu, situāciju, izaicinājumu vai kļūdu, un uz kādu mirkli tā arī šķiet, bet pienāk nākamais rudens, un tev atkal ir jāgrābj tās pašas lapas, kas sabirušas no tā paša koka.

Šis salīdzinājums atspoguļo to, ka mēģinājums tikt galā ar sekām ilgtermiņā nav efektīvs, jo tie paši cēloņi radīs tās pašas sekas. Tātad mums ir jāmaina cēloņi – jāsāk nevis no beigām, bet gan no sākuma; no saknēm, nevis no augļiem.

Lasīt tālāk »

Nekam nav jēgas, izņemot to jēgu, ko tu tam piešķir.

Cik bieži tev dzīvē ir nācies nokļūt bezcerīgā prāta stāvoklī, kad vienīgie vārdi, kas vēlas plūst pār lūpām, ir: "Nekam nav jēgas" vai "Kāda vispār jēga?" Tas rada ilūziju, ka tuneļa galā gaismas vienkārši nav – ir tikai garš, drūms un tumšs tunelis.

 Ikviens cilvēks kādreiz ir piedzīvojis šo bezcerīgo sajūtu, kas sirdī rada bezgalīgu tukšumu. Taču, interesantā kārtā, kaut kas spēj šo sajūtu pārvērst piepildījumā – uzspīd saulīte, parādās gaisma, un te nu viņa ir – jēga.

Lasīt tālāk »

Prāta Matrikss: Kā mēs veidojam realitāti?

Kāpēc divi cilvēki vienā un tajā pašā situācijā reaģē pilnīgi atšķirīgi?
Kāpēc vienam pasaule izskatās kā iespēju pilns piedzīvojums, bet otram – kā nepārvaramu šķēršļu labirints? Atbilde neslēpjas ne veiksmē, ne liktenī, bet gan mūsu prāta matricē – unikālā domāšanas, pārliecību un uztveres sistēmā, kas nosaka, kādu realitāti mēs katru dienu radām sev apkārt.

Ir zinātniski pierādīts, ka  90–95% no visām mūsu domām ir tieši tādas pašas kā iepriekšējā dienā. Ja nemainām savu domāšanu, mēs katru dienu atkārtojam vienu un to pašu realitāti, pat nepamanot to.

Lasīt tālāk »

Dzīvei nav brīvdienu!

Vai tava mīļākā nedēļas daļa sākas piektdienas vakarā un beidzas pirmdienas rītā?
Vai piecas dienas tu vienkārši eksistē, bet tikai divās patiesi dzīvo?

Ja piektdienas vakaros sajūti atvieglojumu, bet svētdienas pēcpusdienā jau pārņem nemiers – zini, tam tā nav jābūt! Kāpēc taupīt prieku tikai brīvdienām, ja to var piedzīvot katru dienu?

Dzīve nav jāgaida līdz nedēļas nogalei – tā notiek šeit un tagad. Ja šķiet, ka darba dienas ir tikai “pārvarēšanas” laiks, varbūt ir pienācis brīdis mainīt savu attieksmi pret dzīvi.

Lasīt tālāk »

Mudita- kā un kāpēc priecāties par citiem?

Iedomājies – draugs dodas tavā sapņu ceļojumā, kolēģis paceļas pa karjeras kāpnēm, paziņa uzsāk veiksmīgu biznesu un māsa fotogrāfijā izskatās sasodīti labāk nekā tu… Kā tu jūties? Vai sirdi piepilda patiess prieks, vai tomēr tajā iezogas neliels žņaugs?

Ja reizēm pieķer sevi pie domas, ka citu panākumi izraisa neizprotamu spriedzi, nicinājumu vai greizsirdību, tad vēlos, lai zini, ka šo reakciju iespējams mainīt.

Kā būtu, ja katru reizi, redzot kāda cita panākumus, tu justu nevis skaudību vai vienaldzību, bet laimi? Senajā budismā šim stāvoklim ir vārds – Mudita. Tā ir spēja patiesi priecāties par citu veiksmi. Un tas var mainīt ne tikai attiecības, bet arī tavu dzīvi. 

Lasīt tālāk »

Ko patiesībā nozīmē “kļūdīties”?

Vai vari iedomāties savu dzīvi bez spuldzītes? Es arī nē.
Bet vai zini, cik kļūdu Edisona kungam nācās pieļaut, lai tā pirmo reizi iedegtos?

Kad Tomasam Edisonam tika jautāts, kā viņš jūtas pēc 10 000 neveiksmīgiem mēģinājumiem izgudrot spuldzi. Izgudrotājs atbildēja: 
''Es neesmu izgāzies. Es tikai atradu 10 000 veidu, kas nedarbojas.''
Vai tu kādreiz esi domājis par kļūdām no šāda skatupunkta?

Pastāv divi izplatītākie veidi, kā mēs uztveram kļūdas – kā neveiksmes vai kā iespēju attīstīties.
Ja tu baidies kļūdīties, pastāvīgi nožēlo savas neveiksmes vai uzskati, ka tās samazina tavu vērtību, tad tev šis ir jāzina…

Lasīt tālāk »

Labās meitenes sindroms

''Es tik ļoti negribu, bet nevaru atļauties priekšniecei teikt ''NĒ'', ''Mīļais, es, labprāt, pavadīt laiku ar tevi, bet man vajadzētu palikt darbā vēl ilgāk. Kolēģei vajag palīdzību'', ''Neteikšu māsai par savu problēmu, negribu, lai viņai liekas rūpes'', ''Jā, protams, es aizdošu tev naudu, es saprotu, ka vēl neesi nostājies uz kājām, lai atdotu savus iepriekšējos trīs parādus'', ''Mammu, tēti, es nekad dzīvē nevarētu jums atteikt, apsolu, ka šovasar katras brīvdienas braukšu jums palīdzēt, ravēt dārzu un tikt galā ar mājas darbiem'', ''Es esmu veģitāriete, bet, jā, pirmais randiņš Stake house, izklausās lieliski'', ''Protams, ka es veltīšu savu brīvo laiku, lai ietu Tev līdzi kārtējā shoppingā, tu taču esi mana labākā draudzene!''...

PIETIEK?
Ja tas ir par tevi, tad apsveicu, visi vienmēr ir apmierināti ar tavu veikumu. Tu citu acīs lielākoties esi nevainojama... Draudzene, kas vienmēr atbalstīs; kolēģe, kas vienmēr palīdzēs; sieviete, kura paveiks pašu neiespējamo, ja kāds to lūgs. 

Kur vēl labāku sievieti? Jā, mīļā, arī es tā mēdzu domāt... līdz brīdim...

Lasīt tālāk »

Mana ceļa sākums: Kristiāna Ruble

Ja tu šodien stāvi uz vietas un nezini, kur iet, es ceru, ka mans stāsts būs iedvesma un atbalsts, lai arī tu uzsāktu savu ceļu.
- Kristiāna Ruble

Ko es vēlos teikt par sevi?
"Es esmu cilvēks – ar sapņiem, mērķiem un izaicinājumiem. Esmu daļa no pasaules, kas ir daudz lielāka par mani, un tomēr katrs solis, ko speru, veido šo pasauli. Mans ceļš nav īpašs priekš kāda, bet tas ir īpašs man – pilns ar kļūdām, mācībām un izaugsmi. Es nevēlos būt kā citi. Es vienkārši esmu tā, kas esmu – un tas ir viss, kas man ir nepieciešams, lai piedzīvotu visbrīnišķīgāko pieredzi, ko dzīve spēj sniegt."

Tāds ir mans skatījums uz cilvēka ceļu dzīvē. Vai tas rezonē ar tavu skatījumu?
Ja "jā", tad turpini lasīt! Ja "nē", tad es dziļi iesaku tev turpināt lasīt.

Lasīt tālāk »