Nekam nav jēgas, izņemot to jēgu, ko tu tam piešķir.

 Ikviens cilvēks kādreiz ir piedzīvojis šo bezcerīgo sajūtu, kas sirdī rada bezgalīgu tukšumu. Taču, interesantā kārtā, kaut kas spēj šo sajūtu pārvērst piepildījumā – uzspīd saulīte, parādās gaisma, un te nu viņa ir – jēga.

Kāda jēga ir jēgai? 
Mēs visi meklējam jēgu. Tā ir cilvēka dzīves galamērķis, kas sniedz atbildi uz jautājumu "Kāpēc?". 
Tieši "kāpēc?" ir viens no būtiskākajiem jautājumiem dzīvē. Kad tu apzinies, kāpēc esi šeit, kāpēc rīkojies noteiktā veidā un kāpēc vēlies sasniegt konkrētus mērķus – tu atrod savu jēgu.
Jēga nereti ir iemesls, kas slēpjas aiz mūsu domām, rīcības un izvēlēm.
Jēgas spēks rodas piepildījumā – tā palīdz justies dzīvam, motivētam un saistītam ar pasauli.

Tu pats radi tumsu vai gaismu!
Kā piešķirt jēgu dzīvei? Atbilde ir vienkārša, bet ne vienmēr viegla – tā ir apzināta izvēle. Nekas pats par sevi nesatur jēgu līdz brīdim, kad mēs to piešķiram. Cilvēks pats izvēlas, kā interpretēt notikumus. Vai neveiksmi redzēt kā beigas vai kā mācību? Vai grūtības uztvert kā sodu vai kā iespēju augt?

Tu nevari vienmēr kontrolēt to, kas ar tevi notiek, bet vari kontrolēt to, ko tas tev nozīmē. Un, ja tev ir iespēja izvēlēties, kāpēc gan neizvēlēties tādu jēgu, kas stiprina, iedvesmo un piepilda, nevis grauj?

Jēga nav kaut kas, kas tiek dots no ārpuses – tā ir kaut kas, ko tu radi pats.
Un tieši tāpēc nekam nav jēgas, izņemot to jēgu, ko tu tam piešķir.

IEDOMĀJIES...
Divus akmeņkaldarus, kuri dienu no dienas strādā smagu darbu, laužot akmeņus karjerā. Viņiem abiem ir vienāds darbs, vienādi apstākļi un vienāda alga. Kad kāds garāmgājējs tiem jautā: "Ko jūs darāt?", pirmais atbild: "Es laužu akmeņus. Tas ir grūts un nogurdinošs darbs." Otrs, uzsmaidot, saka: "Es būvēju katedrāli."

Abi dara vienu un to pašu, bet otrā akmeņkaļa uztverē viņa darbs ir daļa no kaut kā lielāka. Viņš redz jēgu, kas sniedzas tālāk par ikdienas pūlēm, un tas viņam dod spēku, motivāciju un lepnumu par to, ko viņš dara.

Šis piemērs atgādina, ka jēga nav atkarīga no ārējiem apstākļiem, bet no tā, kā mēs paši izvēlamies uztvert savu dzīvi un ikdienas pieredzi. Tu vari lauzt akmeņus, vai arī – būvēt katedrāli.
Izvēle ir tavās rokās.