Prāta Matrikss: Kā mēs veidojam realitāti?
Kāpēc divi cilvēki vienā un tajā pašā situācijā reaģē pilnīgi atšķirīgi?
Kāpēc vienam pasaule izskatās kā iespēju pilns piedzīvojums, bet otram – kā nepārvaramu šķēršļu labirints? Atbilde neslēpjas ne veiksmē, ne liktenī, bet gan mūsu prāta matricē – unikālā domāšanas, pārliecību un uztveres sistēmā, kas nosaka, kādu realitāti mēs katru dienu radām sev apkārt.
Ir zinātniski pierādīts, ka 90–95% no visām mūsu domām ir tieši tādas pašas kā iepriekšējā dienā. Ja nemainām savu domāšanu, mēs katru dienu atkārtojam vienu un to pašu realitāti, pat nepamanot to.
Cilvēka prāts ir viens no vissarežģītākajiem un joprojām ne pilnīgi izprastajiem fenomeniem zinātnē. Ja tu spēsi izprast pat nelielu daļu no tā, ko psiholoģija atklāj par prāta darbību, tas tev dos iespēju apzināti ietekmēt savu dzīvi un virzīt to vēlamajā virzienā.
Kā veidojas prāta matrica jeb neredzamā struktūra mūsu smadzenēs?
Mūsu domāšanas sistēma jeb prāta matrica veidojas vairāku faktoru ietekmē, kas primāri sakņojas bērnībā un turpina attīstīties visā dzīves laikā. Prāts nav statisks – tas nepārtraukti pielāgojas, atjaunojas un reaģē uz mūsu pieredzi.
Aptuveni līdz septiņu gadu vecumam mūsu smadzenes darbojas teta viļņu stāvoklī – līdzīgi hipnozei. Šajā periodā mēs nefiltrējam informāciju kritiski, bet uzsūcam apkārtējās vides ietekmi– vecāku vārdus, sabiedrības normas, kā arī mūsu personīgo pieredzi- tas viss veido zemapziņas programmas.
Piemēram, ja tev bērnībā bieži atkārtoja: "Nauda nenāk viegli," šī pārliecība var dziļi iesakņoties un pieaugušā vecumā tu, pat nepamanot, nonāc situācijas, kas apstiprina šo pārliecību.
Pēc septiņu gadu vecuma smadzenes nobriest, un cilvēks sāk attīstīt valodu, loģiku un analītiskās spējas. Sākas apzinātāka domāšana – mēs uzkrājam informāciju un organizējam to, veidojot savu pasaules izpratni. Izpratne par sevi un pasauli turpina attīstīties, un katra jauna pieredze stiprina vai maina esošās pārliecības. Mūsu uztvere par realitāti ir tiešā veidā atkarīga no uzkrātās informācijas un domāšanas modeļiem.
Tavas pārliecības nosaka tavu realitāti.
Mūsu smadzenes ir veidotas tā, lai meklētu pierādījumus tam, kam ticam. Šo fenomenu sauc par kognitīvo aizspriedumu jeb confirmation bias – ja tu tici, ka pasaule ir pilna ar iespējām, tu tās arī ieraudzīsi. Ja esi pārliecināts, ka viss ir grūti, smadzenes nepieliks piepūli, lai pamanītu pretējo.
Tad kā mainīt savu domāšanu, ja tā ir viss, ko esi savas dzīves laikā iemācījies?
Ja tu dzīvo autopilotā un nekad neapšaubi savus dziļākos uzskatus, tu turpini atkārtot vienas un tās pašas pieredzes, uzskatot, ka pasaule "vienkārši ir tāda, kāda tā ir". Taču patiesība ir tāda – mūsu uztvere veido mūsu pasauli, nevis otrādi.
Labā ziņa? Neironu savienojumi smadzenēs pastāvīgi mainās, atkarībā no tā, kam pievēršam uzmanību. Šo procesu sauc par neiroplasticitāti – tas nozīmē, ka tu vari burtiski pārrakstīt savu domāšanas sistēmu un mainīt savu realitāti.
Pievēršot uzmanību savām domām, apzināti mainot pārliecības un praktizējot jaunu domāšanas veidu, tiek pārrakstītas smadzeņu neironu saites.
Tas nozīmē – ja tu gribi redzēt citādu realitāti, tev vispirms ir jākļūst par cilvēku, kurš tic un rīkojas saskaņā ar šo jauno realitāti.
Kam tu izvēlies ticēt? Jo tieši tas, kam tu dod spēku savā prātā, kļūs par tavu pasauli.
Ja vēlies dziļāk izprast, kā tavs prāts, emocijas, attiecības ar sevi un citiem veido tavu realitāti, pievienojies ''Dvēseles Augļi'' pašizaugsmes kursam.