Ko patiesībā nozīmē “kļūdīties”?

Vai vari iedomāties savu dzīvi bez spuldzītes? Es arī nē.
Bet vai zini, cik kļūdu Edisona kungam nācās pieļaut, lai tā pirmo reizi iedegtos?

Kad Tomasam Edisonam tika jautāts, kā viņš jūtas pēc 10 000 neveiksmīgiem mēģinājumiem izgudrot spuldzi. Izgudrotājs atbildēja: 
''Es neesmu izgāzies. Es tikai atradu 10 000 veidu, kas nedarbojas.''
Vai tu kādreiz esi domājis par kļūdām no šāda skatupunkta?

Pastāv divi izplatītākie veidi, kā mēs uztveram kļūdas – kā neveiksmes vai kā iespēju attīstīties.
Ja tu baidies kļūdīties, pastāvīgi nožēlo savas neveiksmes vai uzskati, ka tās samazina tavu vērtību, tad tev šis ir jāzina…

Kļūdas palīdz izprast mūsu attieksmi pret dzīvi. Tās atklāj, kā mēs risinām izaicinājumus, saskaramies ar problēmām un pieņemam svarīgus lēmumus. Lai arī kļūdas ne vienmēr ir viegli pieņemamas, tās ir neizbēgama daļa no cilvēka ceļa uz izaugsmi. 

Kļūdas kā neveiksmes:
Ikviens dzīvē piedzīvo situācijas, kurās kaut kas nav izdevies kā plānots. Neatkarīgi no tā, vai tā ir neveiksmīga darba intervija, sabojātas attiecības vai nesasniegts mērķis, bieži vien pirmā reakcija ir sevis kritizēšana un šaustīšana. Tiek izjusts kauns, vilšanās vai pieļauta doma, ka neesmu pietiekami labs. Neveiksme liek apšaubīt savu vērtību un attur no turpmākiem mēģinājumiem.
Šāds skatījums uz kļūdām rada baiļu barjeru – sākam izvairīties no izaicinājumiem, lai nepiedzīvotu vēl vienu vilšanos. Tas, kurš uztver kļūdas kā apkaunojumu vai vājumu, vissbiežāk izvēlas palikt komforta zonā, tādējādi liedzot sev iespēju augt.

Kļūdas kā iespēja attītīties:
Bet ko darīt, ja kļūdas patiesībā nav beigas, bet gan sākums? Ja tās nav šķērslis, bet iespēja? Veiksmīgi cilvēki bieži uzsver, ka viņu ceļš uz panākumiem bija bruģēts ar neveiksmēm. Katra kļūda nes līdzi vērtīgu mācību – tā palīdz uzlabot pieeju, attīstīt noturību un kļūt gudrākam.

Vai zināji, ka: 
Maikls Džordans- tika izslēgts no savas vidusskolas basketbola komandas, jo nebija pietiekami labs.
Dž. K. Roulingas- grāmatu ''Harijs Poters'' noraidīja 12 izdevniecības, un viņa dzīvoja uz nabadzības robežas.
Henrija Forda – pirmie biznesa mēģinājumi izgāzās, un viņš vairākkārt bankrotēja.
Vinsenta van Goga – dzīves laikā tika pārdota tikai viena viņa glezna.
Albertu Einšteinu – bērnībā uzskatīja par lēnu un neapdāvinātu, jo viņš vēlu sāka runāt, bet skolā neklājās viegli.
Voltu Disneju – atlaida no pirmā darba avīzē, jo "viņam trūka radošuma un labu ideju."
Stīvu Džobsu – atlaida no paša dibinātā uzņēmuma ''Apple'', bet viņš atgriezās un padarīja ''Apple'' par tehnoloģiju gigantu.

Teju ikviens pazīst šos vārdus – viņi ir kļuvuši par leģendām savā jomā. Katrs no viņiem piedzīvoja neveiksmes, kas patiesībā bija tikai pakāpieni ceļā uz izcilību. Viņu stāsti pierāda, ka panākumus nosaka nevis kļūdu trūkums, bet gan neatlaidība un spēja mācīties no katras pieredzes.